Rezidentu piedzīvojumi

10. oktobris 2020

Sveiciens VM rezidentiem! 

Nolēmu padalīties ar savu pieredzi šajā ceļojumā uz skaistu (cerams 😀) dziedāšanu. Kā šeit nokļuvu? Ieraudzīju reklāmu Facebookā un, kā tas, manuprāt, mēdz notikt - šādas lietas atrod mūs īstajā brīdī. Pirms gada būtu aizrullējusi šo reklāmu garām ar saldsērīgu nopūtu - ai, ko nu es savā vecumā (pāris 40 jau kā nekā 😀). Taču šobrīd tas mani tik ļoti uzrunāja pārnestā un tiešā nozīmē, ka pēc bezmaksas iepazīšanās nodarbības ar burvīgo un pozitīvo Anniju sapratu, ka jādara!

Kāda ir mana dziedāšanas vēsture? - Skolas koris, kā vairumam no mums. Pamesta mūzikas skola, kad vijole bija mani novedusi līdz galējai robežai 😀. Un sapnis par skaistu dziedāšanu.

Pirmās nodarbības - vingrojumi diafragmai un stabilai, garai elpai. Ar azartu metos iekšā katrā jaunajā nodarbībā un vingrinājumos. Tā kā esmu diezgan galējību cilvēks, loģiski, ka tādā aizraujošā lietā kā dziedāšana vingrinos katru dienu. Dusmojos uz sevi, kad nesanāk. Esmu eiforijā, kad sanāk. Kļūstu par ārkārtīgi aktīvu Smule lietotāju. Uz šodienu jau ap 250 dziesmas esmu iedziedājusi, jo man jau nekad nav gana labi un dziedu vienu un to pašu dziesmu n-tās reizes. 

Esmu pilnīgi stāvā sajūsmā, kad sākas krūšu reģistra modulis! Tas ir tas, ko ļoti gaidīju - iemācīties dziedās ‘’uz elpas’’, kas patiesībā, kā izrādās, ir dziedāšana krūšu reģistrā. Sākums ir baiss 😀 Mēģinu, mēģinu un mēģinu. Uz brīdi noķeru. Vingrinājums kaut cik sanāk, taču dziesmā viss no tā izčākst kā nebijis. Esmu novingrinājusies un nobļāvusies līdz elpas aizsmakumam. Loģiski.

Nākamajā dienā sāku visu no gala. Pēc vingrinājumiem atkal ķeros klāt dziedāšanai. Dažas notis sanāk, urā!! Rodas sajūta, ka varu nodziedāt jebkuru dziesmu, lai cik liela tā būtu 😀 Esmu eiforijā visu atlikušo dienas daļu. Es taču tagad ZINU, KĀ!!!

Nākamajā rītā noklausos savus iepriekšējās dienas veikumus un saprotu, ka tas neizklausās ne pēc kā… Iepriekšējās dienas sajūsma pačibējusi kā nebijusi. Galīgi sašļukusi dziedu tās pašas dziesmas un nesanāk pat tas, kas iepriekšējā dienā… Metu mieru un īgni pabeidzu dienu.

Nākamajā dienā nolemju tikai izpildīt vingrinājumu programmu. Kā tad… Skaidrs, ka pēc vingrinājumiem aiziet Hjūstone 😀 Dažas notis sanāk un esmu apmierināta ar veikumu. Sāku ievērot, ka, ja pildu vingrinājumus katru dienu, varu krūšu reģistrā dziedāt arvien augstāk, un notis, ar kurām pirms tam cīnījos tā, ka pēc tam varu tikai atkrist gultā, tagad jau ir vieglāk aizsniedzamas. Lieliski.

Krūšu reģistrā sāku justies stabilāk. Ir interesanti, kādas sajūtas ķermenī ir, dziedot galvas un krūšu reģistrā. Piefiksēju tās. Tagad arī cītīgi ieklausos, kad skan dziesmas pa radio - klausos, kā kurš dziedātājs ‘’izpildās’’. Kā veido frāzes, kad izmanto galvas, kad krūšu, kad mix reģistru.

Jā, par mix reģistru - tikko sāku mācīties.

Nezināju, ka varu tik augstas notis nodziedāt 😀Ejot zemāk, notiek visādas interesantas lietas, kuras atkal ne pēc kā neizklausās. Principā zināmā mērā atkārtojas scenārijs ar krūšu reģistru. Jāiedzīvojas mix reģistrā un jāpilda vingrinājumi, tie ir zelts. Kad komentārā jānovērtē, kā man patīk katrs konkrētais vingrinājums - visiem lieku 10. Kā gan varu likt mazāk, ja katrs vingrinājums ved mani tuvāk manai sapņu dziedāšanai 😊

Ieskatam un, cerams, iedvesmai, te būs arī video ieskats manā cīņā 😊  

Līdz nākamajai reizei un lai mums pietiek pacietības 😊